Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle

Majestātiska, mirdzoša un stāstiem bagāta – Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ir Karostas galvenā vizuālā un garīgā dominante. Tā ir viena no lielākajām un krāšņākajām pareizticīgo katedrālēm Latvijā un augstākā kupolceltne visā Baltijā, kuras iespaidīgie zelta kupoli spilgti kontrastē ar tai apkārt uzbūvētajām padomju laika daudzstāvu paneļu dzīvojamām mājām.

Dievnama celtniecība sākās 1901. gadā pēc pazīstamā Pēterburgas arhitekta Vasīlija Kosjakova projekta, un svinīgajā pamatakmens iesvētīšanas ceremonijā piedalījās pats Krievijas cars Nikolajs II ar savu ģimeni un augstmaņiem. Katedrāle tika būvēta Krievijas Impērijas jūras spēku vajadzībām un iesvētīta 1903. gadā.

Unikālā arhitektūra un konstrukcija

Katedrāle ir izcils 17. gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu arhitektūras (bizantiešu stila) paraugs, taču tai piemīt kāda unikāla inženiertehniska īpašība:

• Bez atbalsta kolonnām: Tā ir unikāla konstrukcija – katedrāles iekšpusē nav nevienas kolonnas! Arhitekts būvniecībā pirmo reizi izmantoja monolītās betona liešanas metodi. Visu milzīgo piecu kupolu masu (kas simbolizē Jēzu Kristu un četrus apustuļus) tur četras krustojošās arku velves.

• Gaismas un telpas plašums: Pateicoties kolonnu trūkumam un lielajiem logiem, dievnama iekšpuse ir apbrīnojami plaša, gaiša un dievkalpojums ir teicami redzams no jebkuras vietas baznīcā.